Ilgi gaidītais, nedēļu garais un ar interesantiem, un mistiskiem notikumiem pītais BOA, jeb Buku Open Air piedzīvojums ir galā. Viss sākās kā neneormālakajā murgā...
Tad nu tā...
Otrdienas rīta ap 1o:oo izbraucam no siltajām mājām, lai nonāktu aukstas, slapjas paļavas vidū ar nenromālu lietu un vēju. Viss jau būtu kārtībā, ja vienīgi varētu uzcelt telti tā lai viņa nesalīst un ta lai paliktu mantas sausas. Protams ka tas neizdevās. Pēc lieliem telšu celšanas mēginajumiem telts iekšpue bija slapja ar skaitu peļķīti viducī, nekas izklauka varam darīt visu tālāk. Piepūšam madraci, saklajam sev karaļa gultu, izkrāmējam vajadzīgās lietais, aiziet varam iet strādāt. Lietus netraucēja apgrābt zāle apkārt mūsu mazajai privātajai telšu pilsētiņai un sagrabt mitro zāli lai mēginātu iekurināt udžiņu lai kaut cik sasildītu nosalušās rokas un izmirkušās kājas.
Atbrauc otra mašīna, esam jau vairāk.. notiek rosība un visiem idejas kā mājas, kas netiek īstenotas, jo visu sabojā negaidītais lietus. Vēlāk protams viņš pierimās, lai vismaz pārējie uzlietu teltis un kopējo nojumi, jeb ēdamtelpu. Vakars klāt un līdzpaņemtie 30 aliņi tukšojas tik ātri, ka tiek paķerti līdz arī pārējo dienu pustdienu ali. Protams ka jau īsta laukos, draudzīgie kaimiņi no kaimiņmajas (6km) iesaka domu par bartera taisīšau, mazo diuci pret trusītī. Sacīts darīts. Rīt šašļiks.Vakrs beidzas teltī, bet ne manā. Ar Karīni un Poguli peilīmējamies Ulda teltī, ar nodomu, jo ciešāk, jo siltāk. Tā arī bija. No rīta pamostamies kā svaigi gurķīši, smaidu sejā iesit saulains laiks, ko ātri vien nomainīja īslaicīgs lietus, bet atkal atdzīvinaja Tiltiņa pievienošanās komandai. Aktīvi varbūt ne pārāk... strādājām, staisam, cērtam un gatavojam. Viss ir čiki. Atkal jau klāt ir vakars. Kādam atkla kārtējā stingra ideja braukt uz tuvejo Liezeres benzintanku pakaļ diučiem. Aiziet.!!!
Liekas ka jūs varat iedomāties kā beidzās atkal mūsu vakars!!! bet paga Jūs nevarat viss, jo notika neticams pavērsiens. Izdzerot mēdējos malkus no aliņiem, sākam apsvērt domu pa došanos gulēt, lai gan miegs galīgi nav prātā. Pekšķi.. hops hops hops. māšinā leja pie mums, rokā heķis mums jauni draugi. Vietejie Liezernieki. Laikam viņiem iepatikāmies un viņi aizšāva pakļ vel 2ām mazajām hektora burkām. :D Vakars beidzās ar to ka neko neatceros, ne protams lielos vilcienos atceros, bet liekas ka tagad tie lielie vilcieni būtu lieki.
Ceturta diena nedēļā, jeb 1 diena pirms BOA atklāšanas. Visi strāda kā negudri, īstenība pat bijām paši soka kur tāds darba spars, bet visu izdarijām ka nākas. Par ceturtdienas nakti neko nemāku teikt, jo nebiju uz vietas. Biju mājās, mazgāt drēbes puišiem un sev.
Piektdiena.. Norīta man telefons karsta līnija. Sāp galva. Dodos atpakļ un jau iemīlēto Buku pļavu, lai izbaudītu patikamo festa noskaņu. Aizbraucam, izkrāmējam atvestās mantas un dodamies pie ieejas pastāvēt pie kases. Brīdias kas man ļoti patika, bija jautāt dokumentus un uzlikt nepilngadīgo aproces šķietami pilngadīgiem cilvēkiem bez dokomentiem. (nekāda jēga nebija no pilngadīgo un nepilngadīgo aprocēm, jo visiem bija absolūti vienādas privilēgijas. :D) Nomanamies, jo sagaidam Jaņiku un dodamies uz ballīti ar aliņiem pie Jaņika telts un tā.. Iegūsta vakara mazo reibumu kas iziet ātri, jo tieši 5dien nevelējos būs sareibusie, jo gaidīju, bet sagaidīju pa diršanu. Sagaidīju 3 gripas kuras vēlējos redzēt un devos atpakļ uz mūsu mīļo telšu vietiņu. Drāma viss nakts garumā... mazliet norimstās, uzzinu lietas kas sabojā mazliet festa vakaru un liek pieļaut pāris lietas ko nemaz nevajadzēja... toties tagad tas palīdz saparts ka tomēr tas viss ir pilnīgs bullshit, bet to es paturēšu pie sevis. Redzēju saulēktu - beidzot. Aizmigu pļāvā, pamodos no tā ka man zirgs paauļo garām. haha.. bāc tā pārbijos. Dodos atpakļ uz telti, sakopjos un tomēr vel jūtams rūktums... un mazliet jūtos sūda par vakardienas drāmu saprotot ka tā bij tik tiešām mana vaina, bet ko nu vairs... viss čiki dodamies ar Karinčiku pie Jaņika tukšot mazo draudzeni ar enerģijasdzērieniem.. pultens12 mēs gar pļeskām dejojam uz futbolaukuma pusi, kur nolēmām sauļoties. Novelkam kaut kā līdz vakaram.. es to dienu īsti ta nemaz neatceros, kur es biju.. liekas ka gulēju. ha.
Pienāk vakars. Forši izpļeskojāmies pie pļesku telts... Tiltiņa kustības bija vienkārši graujošas, toties labi dabūju iztrakoties. Turpinam vakaru ar viegliem un mazak viegliem dzērieniem.
Satiku baigi nekad īstenība neredzētus cilvēkus un forši mazliet izballējos. Baija zbis. Vēlāk taja pašā naktī.. ap 1 aizbraucām mājās.. ceļs šķita apērām 1 minuti garš, jo visu ceļu nogulēju.
Uzejot aukšā mājās piesēdos pie kompīša, sagaidīju atkal miegu un likos gulēt.
Kopumā fests bija ideāls.
Bildes būs vēlāk, centīšos uztaisīt arī kādu zīmējumu, kā izstijās mūsu dzīvojamais spots pirmās dienas. :D
āā un aizmirsu pieminēt pirmā vakara Buku Open Air stāstā emocionalos brīžus. Skaisti.
" Uzliec trešo vai septīto" 5 jaunieši sež mašīna, starp viņiem veidojas dzērāju sarunas izejot ārā mazs asaru lietus. :D hah
festa dziesma - radīšana iznīcībā un emocinala vakara dziesma angels and airwaves - it hurts
Bāāc... OOOOSOOOOMMM...
nakama pietura - Zaļumballe.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru