zveera 09

jāsāk noteikti ar to, ka visa braukšanas diena, bija tik ļoti sagandēta, ka vairāk jau nekas nevarēja aiziet smagākā, tā teikt pakaļā, bet aizgāja. Es nokavēju savu transportu uz Zvērā. Toties es nenokāru galvu un uzsāku stopēšanas maratonu ar noteikumu, līdz 00:00 tik iekš festivāla.
Aiz lieliem krenķiem mazliet patērēju Zvērā ieejas naudu un devos uz 22 autobusu, lai dotos uz Liepājas ceļu, kur varētu uzsākt lielo braucienu uz var teikt gada zvarīgāko pasākumu. Sākumā gāja sūdā, jo lai izkāptu pareizā pieturā aibraucu līdz lidostai tas nozīmē apmēram 4-5 km ar kājām, līdz Liepājas ceļam. Ar mazu rūgtumu sejā devos ar kājām un dziedāju pie sevi dažādas dziesmas, lai tikai nomierinātos un nesāktu histēriski raudāt. Man izdevās.. Noejot no estekādes devos taisni Liepājas ceļa virzienā, tālu nebij jāiet, kad netīši paceltās rokas dēļ apstājās, skaista dzeltana māšīna ar, 3 nenromāli jaukiem cilvēkiem, kas man uzlaboja visu vakaru un visu zvēru par 100%. Paldies viņiem par laipnību un urīntrauciņu dzērieniem. Izklausās nelabi, bet tā nav, tur cits suns aprakts. Vēl viens paldies par ideju. Esmu Zvērā. Pēc laiski pavadītā laika un laiski tērētās nauda pie ieejas saportu ka netieku iekšā, bonusā tam galva nav nepat mazliet skaidras un kājas kā gumija. Satiku viņus manus glābējus, kas aizdeva naudu lie tiktu iekšā. Paldies Jums kārumiņi. Esmu oficiāli iekšā un jūtos ideāli. Satieku rupji sakot ar gadiem neredzētus cilvēkus, lielie mīļuma brīži, lai gan atceroties šķiršanos liekas : nu kamon kas notiek. Tas tik un tā bija patīkami un jauki. Vakars turpinās. Satieku, sasmīdinu sevi, uztaisu sev saulītes seju, aizeju, eju atpakļ, dabūju stieni - yes. Nekas... tonakts garšoja un gāju tālāk. Nakts piedzīvojumus neklāstīšu, tie varētu būt diezgan garlaicīgi. Neesmu tā interesantākā persona. Ir otrās dienas rīts - mirstu. Mirstu nevis no gaidītājām galvasāpēm, bet besīša kas pārņema mani izkāpjot no mašīnas. Saule svilināja un neizgulējusies jutos. Nekas viss pārstāja kad iebridām ar nesen iepazīto meiteni ar drēbēm mazjā netirajā peļķītē, ko sauc par mazo upīti iekš festa. Žirktums ir atpakļ un varam sākt misiju - Zveera 09 part.2
Uzvelakm tīras drēbes un dodamies iekšā. Čilojot zālītē, pazaudējām skaidru prātu un stabilās kājas. Aiziet vienkārši. Sēdējām pie rampām un gaidijām vienu mazu grupiņu. Cik un mazu vai kā, bet... vienlaga, nepiesiesimies sīkumiem. Uzlienam aukšā ātrāk. Satiekam divus grupas līderus... Nemanāmi padaram viņus ļoti līdzīgus mums.
Saku mums, jo ka jau teicu biju ar dāmu. Beidzot uzstājas visu dienu gaidītā mūsu pašu Valmieras blice Ambrosia, ko ļoti vēlājās redzēt pāris manu draugu, jo viņiem tā bija iespēja redzēt pirmo reizi viņus.Blackout. Kaut kur aiztenterēju pēc tam, kaut kur un kaut kā.. Satiku Rūdi ar savu krūku un devāmies uzpildīt mazulīti, pfu. Satiekam brālēnu un protams ka visi esam mēs formā, ka jau ir vienlga kas un kā un ko. Krūka tiek pildīta ik pa laikam un galva paliek dulāka un kājas jau var teitk vispār nejūt. Blackout. (samelojos, bet tas nav sevišķi svarīgi) turpinu tālāk... dodamies ar brālēnu un Rūdi atpkaļ pie skatuvēm. Mani noķēra neīstā kustībā, neīstā laikā un neīstā vietā, neīstais cilvēks. Vienlga. Dodos.. pazūd Rūdis, aizmieg brālēns.. pazūdu es... blackout. Atopos pie P.O. box pūlī, nesaprotot ko daru tur. Satieku Miku un kopīgi noskatamies Neaera. Jauki pavadīts laiks, lai gan mēs nerunājām. ha.. Morāla fūga. Miegs un aukstums pārņem mani un dodos uz mašīnu ar cerību ka kāds tur būs. Kāds bija a tikai īsti nesparta ko mēs prasam. Vēlāk jau saprata, bet ceļš līdz tam bija ilgs un diezgan uzjautrinoš. Māšīnā nebij vietas, tādēļ devāmies gulēt balkus teltī. Baigi ātri aizmigu, neskatoties uz to ka bij mazliet vēsi un grubuļaini, bet vismaz igulējos ļoti labi. Norītra pamostamies, izstaigājam apkārtni un dodamies uz māju pusi.

Var teikt, ka šī ir labākā bilde no festa. un jā es ar tur esmu. es tā ar to balto mici.
Apmērma tāds bij man 3 dienu piedzīvojums..
ta` jau līdz nākošam gadam.
Paldies Jums.