zveera 09

jāsāk noteikti ar to, ka visa braukšanas diena, bija tik ļoti sagandēta, ka vairāk jau nekas nevarēja aiziet smagākā, tā teikt pakaļā, bet aizgāja. Es nokavēju savu transportu uz Zvērā. Toties es nenokāru galvu un uzsāku stopēšanas maratonu ar noteikumu, līdz 00:00 tik iekš festivāla.
Aiz lieliem krenķiem mazliet patērēju Zvērā ieejas naudu un devos uz 22 autobusu, lai dotos uz Liepājas ceļu, kur varētu uzsākt lielo braucienu uz var teikt gada zvarīgāko pasākumu. Sākumā gāja sūdā, jo lai izkāptu pareizā pieturā aibraucu līdz lidostai tas nozīmē apmēram 4-5 km ar kājām, līdz Liepājas ceļam. Ar mazu rūgtumu sejā devos ar kājām un dziedāju pie sevi dažādas dziesmas, lai tikai nomierinātos un nesāktu histēriski raudāt. Man izdevās.. Noejot no estekādes devos taisni Liepājas ceļa virzienā, tālu nebij jāiet, kad netīši paceltās rokas dēļ apstājās, skaista dzeltana māšīna ar, 3 nenromāli jaukiem cilvēkiem, kas man uzlaboja visu vakaru un visu zvēru par 100%. Paldies viņiem par laipnību un urīntrauciņu dzērieniem. Izklausās nelabi, bet tā nav, tur cits suns aprakts. Vēl viens paldies par ideju. Esmu Zvērā. Pēc laiski pavadītā laika un laiski tērētās nauda pie ieejas saportu ka netieku iekšā, bonusā tam galva nav nepat mazliet skaidras un kājas kā gumija. Satiku viņus manus glābējus, kas aizdeva naudu lie tiktu iekšā. Paldies Jums kārumiņi. Esmu oficiāli iekšā un jūtos ideāli. Satieku rupji sakot ar gadiem neredzētus cilvēkus, lielie mīļuma brīži, lai gan atceroties šķiršanos liekas : nu kamon kas notiek. Tas tik un tā bija patīkami un jauki. Vakars turpinās. Satieku, sasmīdinu sevi, uztaisu sev saulītes seju, aizeju, eju atpakļ, dabūju stieni - yes. Nekas... tonakts garšoja un gāju tālāk. Nakts piedzīvojumus neklāstīšu, tie varētu būt diezgan garlaicīgi. Neesmu tā interesantākā persona. Ir otrās dienas rīts - mirstu. Mirstu nevis no gaidītājām galvasāpēm, bet besīša kas pārņema mani izkāpjot no mašīnas. Saule svilināja un neizgulējusies jutos. Nekas viss pārstāja kad iebridām ar nesen iepazīto meiteni ar drēbēm mazjā netirajā peļķītē, ko sauc par mazo upīti iekš festa. Žirktums ir atpakļ un varam sākt misiju - Zveera 09 part.2
Uzvelakm tīras drēbes un dodamies iekšā. Čilojot zālītē, pazaudējām skaidru prātu un stabilās kājas. Aiziet vienkārši. Sēdējām pie rampām un gaidijām vienu mazu grupiņu. Cik un mazu vai kā, bet... vienlaga, nepiesiesimies sīkumiem. Uzlienam aukšā ātrāk. Satiekam divus grupas līderus... Nemanāmi padaram viņus ļoti līdzīgus mums.
Saku mums, jo ka jau teicu biju ar dāmu. Beidzot uzstājas visu dienu gaidītā mūsu pašu Valmieras blice Ambrosia, ko ļoti vēlājās redzēt pāris manu draugu, jo viņiem tā bija iespēja redzēt pirmo reizi viņus.Blackout. Kaut kur aiztenterēju pēc tam, kaut kur un kaut kā.. Satiku Rūdi ar savu krūku un devāmies uzpildīt mazulīti, pfu. Satiekam brālēnu un protams ka visi esam mēs formā, ka jau ir vienlga kas un kā un ko. Krūka tiek pildīta ik pa laikam un galva paliek dulāka un kājas jau var teitk vispār nejūt. Blackout. (samelojos, bet tas nav sevišķi svarīgi) turpinu tālāk... dodamies ar brālēnu un Rūdi atpkaļ pie skatuvēm. Mani noķēra neīstā kustībā, neīstā laikā un neīstā vietā, neīstais cilvēks. Vienlga. Dodos.. pazūd Rūdis, aizmieg brālēns.. pazūdu es... blackout. Atopos pie P.O. box pūlī, nesaprotot ko daru tur. Satieku Miku un kopīgi noskatamies Neaera. Jauki pavadīts laiks, lai gan mēs nerunājām. ha.. Morāla fūga. Miegs un aukstums pārņem mani un dodos uz mašīnu ar cerību ka kāds tur būs. Kāds bija a tikai īsti nesparta ko mēs prasam. Vēlāk jau saprata, bet ceļš līdz tam bija ilgs un diezgan uzjautrinoš. Māšīnā nebij vietas, tādēļ devāmies gulēt balkus teltī. Baigi ātri aizmigu, neskatoties uz to ka bij mazliet vēsi un grubuļaini, bet vismaz igulējos ļoti labi. Norītra pamostamies, izstaigājam apkārtni un dodamies uz māju pusi.

Var teikt, ka šī ir labākā bilde no festa. un jā es ar tur esmu. es tā ar to balto mici.
Apmērma tāds bij man 3 dienu piedzīvojums..
ta` jau līdz nākošam gadam.
Paldies Jums.

novaya volna

Un kā jau atkal tiek pavadīta mierīga diena un tiek ieplanosts arī diezgan mierīgs vakars, bet ka jau pēdēja laika tas nekad nesanāk. Tā nu arī ar Lēdiju aizbraucām uz Cēsu pusi.
Nav flow.
Ir tikai pāris vārdi kas raksturotu tā vakara pasākumu.

Smiekli.
Jautras sarunas.
Atkārtota satikšanās.

Parāk daudz alkahola.
Saasinatas emocijas.
Kaķeņu sadursme.
Pilnīga līme.
crash.

Nebija viens no tiem labākajaiem, bet sūdzēties man ar nav par ko.

mierīgie vasaras vakari.

šodienas pavadītais vakars bērnudārzā lika aizdomaties par senajām lietam kas norisinajās Pūka majā.

ar palmu uz galvas un 6 iekš 4

Kārtejais plāns par mierīgu vakaru pie televīzora līdzīgas lietas atkrita. Jau iepriekš minēta Lēdija ar lielu troksni paziņoja, par iepriekšējā vakarā satiktu cilvēku pēkšnu ierašanos pie mums pilsētā. Patīkams pārsteigums kas vijās ar nogurumu. Tomēr nebija tik slikti kā domāts. Jaukas sarunas, jauni cilvēki - mazas pārmaiņas sestdienas vakaram. Viss tik mierīgi.

Toties no mašinas aizsvīdušajiem logiem vērotie skaistie mirkļi starp lēdiju un zinātnieku, lika aizmirsties, par to kā bija sen, bet kā nav tagad, par lietām,sajūtām,vietām kas pietrukst. Tas ir tik skaisti.

Puķu bērns un divas lēdijas.

Saglabājot anonimitāti tiek mainīti stāsta piedalošo dāmu vārdi.
Ilgi gaidītais mierīgais piektdienas vakars beidzot pienāca. Satikos ar Lēdijām un izplānojām mazu dāmu pasēdēšanu ar viegliem dzērieniem, lielam sarunām un tā tālāk. Atnācam pie manis, sākām runāt par neseniem notikumiem un jaucām pa vienam, pa vienam vien koktēlim, līdz beigās parādijās saules sejiņa un velme mazliet iztrakoties. Piebremzējām un mazliet izklaidējam sevi rakstot cilvēkiem vēstules ar tēmu - precēsi mani, vai vakarvakarā ļoti pieprasīto vārdu baboon. Tas ātri apnika. Pēkšņi atausa atmiņā piedāvajums doties uz Cēsīm uz ballīti, kaut kādā privātmajā. Izklāstu to lēdijam un esam ar mieru ap 22 sakt gatavoties braucienam uz Cēsīm. Pulkstens pus23 stāvam pie manas vannas istabas spoguļa gatavojoties paspīdēt. Izejam no mājas dodamies uz Cēsu ceļa pusi lai stopēru, protam ka ap 23 neveins cilvēks nevelas ņemt 3 saposušās meitenes. Izvelkam telefonus un " izsaucam " sev mašīnu. Ceļā uz Cēsīm paguvu nobirdināt asaras par suņuku ko sabrauca biezias " stilīgais " melnais Hammers, kuram bija tik ļoti jāsteizas lai mūs apdzītu un mazliet nepaskatītos uz priekšu. Vadītajs centās samazināt ātrumu bet bija par velu, kad nabaga mazias suņuks jau guleja zem lielā Hammera riepas noasiņojot. Protams ka jau pienākas, Hammera vaditajs gāzi grīda un prom bija. Mēs apstājāmies, lai parbaudītu mazo kucēnu, kamēr devāmies pie viņa, viena no Lēdijam centās sazināties ar Cēsu veterināro klīniku, bet protams ka jau vienmēr klinikas darbinieki normāli sutināja. Tiekot līdz kucēnam iespējam redzēju vienu no skaistakajiem brīžiem dzivnieku valstība. Asiņu peļķītē guļ kucēn un viņam balkus sēž otrs kas nesaprašana skatās uz gulošo, pieejot klāt viņš negribīgi atstaja savu draugu un pēc Lēdijas teiktā devās uz māju pusi. Skumji. Beigas ar melnām acim tikam līdz Cēsīm. Satiekam mūsu cilveku ar piedāvajumu, dabūjam atkal transportu un dodamies taisnā ceļā uz mistisko ballīti lielā mājā. Nokļūstot tur mēs sapratam ka tā ir bijusi liela kļūda doties šurp, bet mierinajam sevi ar domu, ka mēs šeit neveinu nepazīstam tadēļ šeit ir tik bēdīgi. Dodoties smēķēt pieskrien klāt, sauksim tā blondiinite17 ar veiklu jautājumu - Tu esi puķu bērns? (vārds tiek mainīts) atbildot ar jā, sagaidīju strauju griezienu un skrējienu sēdvietu virzienā. Dodamies skaistā trīstūrveida būdiņā piemesties un pamalkot savus vieglos koktēļus. Iepazīšanās, sarunas, pārmērīga uzmanības pievēršana, miegs, bezspēks, pirts, sarunas, mājas, dažainas segas, guļvieta korodorī. Tas viss īsumā. Visjautrākais sakās kad devāmies mēs gulēt, protams es ar vienu no Lēdijam guļu korodorī divatā, kamēr otra Lēdija izbauda mirkļa burvību un sarunas ar naktī iepazīto puisi. Kamēr viņi staigaja man un Lēdijai nummur viens nebija īsti ko darīt un miegs ar izgaiņāts, sākās stulbās rīta domas un nesmieklīgie joki kuru dēļ rauj vēderu krampjos. Es aizmiegu ātri, bet Lēdija man balkus diezgan ļoti arī. Norīta pamostoties no Lēdijas leciena mūsu gulta pamanam ka Ledija no balkusistabas dodas uz rīta cigareti ar vakarvakarā sastapto puisi. Izdarot secinajumus tiekam pie lietas, par ko mēs pārliecinajamies mazā pratināšanā. Pienācis laiks doties uz majupusi, problema - nav kā. Labi kad vakardien vakarā sastaptais otrs puisis piedāvaja aizvest mus lidz Cēsīm, lai mēs turpinātu ceļu uz Valmieru ar stopiem. Protams ka jau vakrdienvakarā, neviens nevelas paņemt 3 nogurušas meitenes. Zvanam atpakļ puisiem kas mūs tikko izlaida pie Cēsu zimes un runājam ka mums tomēr vajag uz Valmieru. Ceļs diezgan ierasts... mazs kopsavilkums par aizvadīto nakti. Esam mājās.

Secinājums : Vienmēr nevar būt ballītes pēc kuram vēl nedēļu staigā ar saulītes seju.

Tātad tas ir veikls uzmetums vietai kur mēs pavadijam pagājušo piektdienu.
Ar krutiņiem apzīmeta katra vieta un cilveku kopums.
Tumši zilais X - Lielā saimnieka māja.
Divi zaļie X - Tur guļ Puķubērns un viena no lēdijam.
Rozā X (daudzi) - tur esošie cilvēki.
Violetais X - Džipsijs, Džips, Pasāts, Ozons. (suns)
Divi spilgti sarkanie X - Ledija un Zinātnieks.
Baltais X - pirts ēka.
Spilgti rozā X - trīsturveida celtne kur notika pats pasakums.